10 noslēpumi, kurus jāzina ceļā uz finansiālo neatkarību un brīvību.

Latvijai nebūs izcili raksturīgi, ja runājam par nekustamo īpašumu, jo, gluži vienkārši, te reti kuram ir tādas naudas vai iespējas, lai ņemtu nekustamo īpašumu un ja ir, te daudz retāk to izvēlas darīt kā USA un UK. Nekustamais īpašums kā līzingā ņemts dzīvoklis nav nekāds aktīvs, pat ja nākotnē tas solītos būt 2 reizes vērtīgāks kā tagad, kamēr tas nav izslēgts no tava ikmēneša maksājumu saraksta. Bankai tavi parādi un ķīlas ir asset jeb aktīvs, nevis tev, tikai, diemžēl, cilvēki neizprot šīs lietas. Man sen un elementāri ir saprotams, ka pilnīgi jebkas, kas papildina ikmēneša obligāto maksājumu ailīti, nāk par ļaunu manai finansiālajai brīvībai un katra kredītā / līzingā paņemtā lieta iespiež dziļāk tajā, kas sistēmai ir izdevīgi, ka esi spiests, jo nav izvēles - jāiet uz pretīgo darbu, jāpelna, lai vari nomaksāt. Lielākos pirkumos ikdienā no naudas, kas paliek pēc rēķiniem un pārtikas pa lielam cenšos iekļaut nevis tikai visa iztriekšanu pasīvos un krāmos, kas nav obligāti vajadzīgi, bet pasīvos, ko tajā pašā laikā varu izmantot par aktīvu, lai, pateicoties tam, kaut kas kļūtu vieglāk lai nopelnītu, pietam pērkot uzreiz. Labāk pamocīties līdz algai, kā uztaisīt vel vienu ikmēneša maksājumu, liability. Esmu arī mūziķis, man ir pietiekama mūzikas ierakstīšanas tehnika, ja pats gribu iet tajā pavisam citā līmenī, tāds mikrofons un skaņas sistēma no pasīva jau kļūst par aktīvu, jo talantīgs mūziķis arī var pelnīt naudu, pat Latvijā, ja tiešām iet uz to. Gadās jautājumi kāpēc neatļaujos nolikt tiesības un nopirkt sev mašīnu, nu tad mana atbilde ir šāda - tiesības vajag, zinu, būs, tas tiks darīts. Mašīnu? Kas, tavuprāt, tevi padara par gudru, paņemot pa 5k līzingā mašīnu uz vairākiem gadiem un pielipinot sev papildus liability, papildus ikmēneša maksājumu? Ja dzīvoju un strādāju pilsētā, man tā nav obligāta nepieciešamība. Būtu jau stilīgi, protams. Bet vai kļūšana par sistēmas kuci, lai izskatītos stilīgāks tevi padara par gudru? Šaubos. Izskatos smieklīgi 23 gados bez mašīnas? Nav murgainas apdrošināšanas, ceļu nodokļi, remonta un degvielas izmaksas... Pasmiesimies tad, kad ar cash kādu dienu ņemšu mašīnu no salona un tiešām varēšu to atļauties, kamēr tu paņemsi jau nākamo "tikai viens saimnieks Vācijā, nepilni 200k nobraukums" un remontēsi 3x gadā... Ja mašīna sniedz kaut kādu priekšrocību darbā, ja to izmanto kā līdzekli lai pelnītu gluži kā tas būtu Amerikā ar Uber driver, runa ir cita, tad tas arī pat iekļautos pie aktīva un kā kaut kas tāds, par ko lepoties, ka tas ir īpašumā, tīri izpriecu izbraucieniem un lai aizbrauktu 2 km uz darbu tā nav gudrākā lieta kur tērēt naudu. Apšaubiet mani, ienīstiet mani, ja iebraucu kādam jūtās, bet tā ir taisnība. 

Pensijas, ak pensijas... Zini, man nav drošas pārliecības, ka līdz tiem gadiem, kad man tā pienāksies, pat izvilkšu. Arī manai mammai ir 50 gadi, jāstrādā vel "tikai" apmēram 13 gadi un par to, vai arī viņa būs spējīga uz to, māc šaubas un pat ja izdodas, vai ir normāli, ka būs jāsavelk josta ciešāk, lai izdzīvotu no tās pensijas? Kā dēls es jūtos atbildīgs rūpēties par viņu, kas rūpējusies ir vienmēr par mani un es to uzskatu par primāro nepieciešamību šai problēmai atrast risinājumu, sistēma par mums neparūpēsies. Man liekas apbrīnojama tā cilvēku neaizdomāšanās par nākotni un pat kaut kāda uzticamība mūsu valdībām un sistēmai, es nejustos droši uz kaut ko naivā cerībā paļauties.

 

Veido savu ceļu, savu infrastruktūru. Diezgan daudz no šī jau ir pateikts arī iepriekšējos punktos, bet šim gribēšu piebilst, ka ļoti svarīga ir arī cilvēku vide, kādu turam apkārt, kur šajā visā video kopumā tas nav pat pieminēts. Ejot uz saviem sapņiem un savu ideālo pasauli ir ļoti svarīgi turēt blakus cilvēkus, kas ir par tevi un tavu vīziju, turēt blakus cilvēkus, no kuriem kaut ko var mācīties pozitīvu savai izaugsmei. Man apkārt ir bijuši dažādi piemēri - kas mani atbalsta un bīda uz priekšu un tādi, kas skatās skeptiski, tādi, kas dzīvo dzīvi uz maksimumu un ir laimīgi, kā arī piemēri dzīvēm, kādas es negribētu - ne visam jābūt ir rožaini un perfekti, arī no kāda, kas kaut kādā ziņā un veidā ir ieberzies ar kaut ko dzīvē ir ko mācīties. Mana infrastruktūra maksimāli sastāv no tiem, kas grib daudz no dzīves un ir pretstats tam, kas ir pierasts un tradicionāls, arī esmu diezgan apmierināts par dienām, kuras ir pavadītas mājās, vienatnē, skatoties kaut ko izglītojošu vai darot kaut ko produktīvu, man ir dārgs mans laiks un veidi kā un ar kopā to pavadu.

 

Ceļošana nav tas, ko esmu piedzīvojis dzīvē daudz vai, salīdzinot ar citiem, gluži nemaz, taču tas ir tas, ko vēlos izdarīt nākotnē. Es taču lielāko daļu informācijas, ko uzņemu, uzņemu lielākoties no amerikāņiem un britiem, kaut kāds priekšstats par to kā ir viņu kultūrā ir, bet prasās to arī sajust reāli. Citur dzīves kvalitāte, vērtību skalas un sabiedrības reakcijas vienam pret otru ir savādākas kā pie mums, pasaule ir plaša, skaista un tādu dzīvi kā viņam ar iespējām tik daudz ceļot ir kaut kas, pēc kā tiekties.

 

Kad Anton Kreil tikko sāka runāt par risku un ka tas daudziem no mums iet tikai divos virzienos, uzreiz iedomājos par - vai nu vinnē, vai zaudē... Kaut gan, pēc viņa teiktā, tas ir subjektīvs balstoties uz katra personisko situāciju. Aizejot no darba, tavs potenciālais risks nesameklējot jaunu darbu pēc LV standartiem ir labi ja 10000 eiro gadā vidusmēra latvietim, kas ir downside risk, bet potenciālais upside ir visa pasaules nauda - ne tikai 10, 20, 50, 100 tūkstoši. Ir visas iespējas maksimāli spiest, darīt un cīnīties, lai nonāktu virs tā downside. Protams, ka drošāk un prātīgāk ir atrast citu vietā pirms aizej no esošā darba, jo, gluži vienkārši, cilvēkam patīk drošība un ir savi pašsaglabāšanās instinkti, tomēr teikt, ka strādājot ar 10000 gadā algu nav risks, ja turpini dzīvot no algas līdz algai, var, ja tādu dzīvi izvēlies. Bet, pa cik nekas nav dārgāks par laiku un tā izmantošanu maksimāli lietderīgi, brīvību darīt ko un kā pie velna gribi, iekļaušanās sistēmā ar 10k salary cap un limitētu potenciālu pelnīt vairāk varbūt noņem risku zaudēt, bet arī atņem iespēju tam visam, kas ir tur ārā, tam nelimitētajam potenciālam. Visu ir iespējams apvienot, protams, ja darbs kaulus un veselību nelauž, kā arī brīvā laika pietiek, tad ir super, tikai retajam tas darbs ir labā grafikā un tāds, kas nebojā brīvā laika enerģijas līmeni pieslēgtiem kam citam. Vismaz man vajag daudz laiku sev, savām lietām, saviem projektiem, esmu pēdējais cilvēks uz planētas, kurš teiks, ka tam nav vispār ko darīt. Svarīgi ir apzināties savu risku un paskatīties uz sevi no malas pirms pieņemt lielus lēmumus, kaut gan, reizēm, ir jānolec no klints lai iemācītos lidot, jo savādāk nepiespiedīsies ko mainīt.

 

Tradicionālā izglītības sistēma un tās caurumi man jau bija redzami laikā, kad pēdējos gadus pats gāju skolā un tās ārkārtīgi svarīgās lietas, ko tajā nemāca, kas ir - "how to make a success out of yourself", tieši tie vārdi, ko viņš saka video... Ir skolotāji, kas to pārstāv un pelna savu iztiku mācot lietas, kuras pēc teorijas valdošā iekārta uzskata, ka ir svarīgi zināt katram skolēnam, aizmirstot par domu, ka katrs no viņiem ir individuāls un dzīvē viņiem no visiem tiem priekšmetiem vajadzēs labi ja 5, jo katrs ies savādāku ceļu un novirzienu. Skolotājs ir daļa no tās infrastruktūras, viņš būs tas, kas pastāvēs par izglītības nepieciešamību un viņa priekšmeta apguvi, tur nav nekā nosodoša, jo arī skolotājs lielākoties nezina, ka tradicionālā izglītība ir pretstats tam kā kļūt brīvam un veiksmīgam, labāk situētam kā vidusmēram, jo tradicionālās izglītības mērķis ir palīdzēt palielināt iespējas jauniem cilvēkiem ienākt darba tirgū, kas nozīmē, ka viņam ir darbs un valstij ir jauns nodokļu maksātājs, kurš pelna iztiku gan sev, gan ģenerē regulārus maksājumus nodokļos ekonomikā, kas, kā noproti, ekonomikai ir izdevīgi un tādēļ tā ir ieinteresēta, ka cilvēki strādā, dabū savu CV ķeksi, lai tiktu pie darba. Ja tev nav skaidrs par tiešu virzienu, kuru no sirds vēlies darīt, tādā kā augstskolā tev nav ko darīt, ja tev svarīgo informāciju tas novirziens nemaz nepiedāvā un te nu nonākam pie alternatīvās izglītības... Izglītība, mācības nebeidzas pēc 9. klases, tā nebeidzas pēc vidusskolas, tā nebeidzas pēc tehnikuma, tā nebeidzas pēc bakalaura, maģistra, doktora grāda iegūšanas... Reālā pasaule ir vieta, kur tikai visas vērtīgākās dzīves mācības sākas. Es nekad neesmu zinājis ko tieši gribu mācīties tālāk no tradicionālajā izglītībā pieejamajiem novirzieniem, kas ir iemesls kāpēc augstskolu pat neapsvēru un tagad kategoriski to neapsveru. Es zinu, ka izglītība nenosaka to cik augstu tu kāpsi, to nosaki tu pats! Es uzskatu, ka nepieciešams ir maksimāli spiest uz vienu vai vairākām lietām, kuras kaislīgi vēlies, gūt pēc iespējas vairāk info, lieliskus kontaktus un prasmes, lai to lietu izkoptu un iespējas pelnīt, dzīvojot savu sapņu dzīvi un darot savas sapņu lietas, nekur neizpaliks... Vienmēr esmu gājis uz to, ka gribu būt pats, ka gribu būt sekmīgs, ka gribu veidot kaut ko savu, ka gribu radīt brīvību sev un savai ģimenei. Dzīves laikā, pateicoties alternatīvajai izglītībai, kuru esmu izvēlējies mācīties no cilvēkiem, kurus uzskatu sev kā paraugu, lai kādā lietā būtu labs, esmu iemācījies neizsakāmi vērtīgāku informāciju kā tradicionālajā izglītībā jebkad spētu. Ir neskaitāmi daudz sekmīgu cilvēku un miljonāru, kuri ir "izlidojuši" no vidusskolas un kāpēc tev liekas tas tā ir? Jo tie ir gājuši cauri, darījuši, mācījušies un izkopuši katru sīko detaļu savā interesējošā sfērā, kas ir viņu iniciatīva un darbs to visu realizēt. Uzlikt zīmogu sev uz pieres un limitus, ko vari sasniegt, jo, redz, tev nav atbilstošais papīrs, ir smieklīgi. Virziens kā veiksmīgs cilvēks domā ir nevis iederēties pie visiem pārējiem, bet gan atšķirties. Bagātais uz visu fona atšķiras, tas ir acīmredzami, to redzam pēc viņu dzīves apstākļiem, kuru mums nav, ne tikai tādēļ, ka viņam ir vairāk naudiņas makā, bet arī daudz vairāk zināšanu prātā, kuru citiem nav. Tā lūk.

 

Iespaidīga dzīves mācība, ko visiem būtu jāizprot, un video parādītais ir šokējoši patiess kaut paskatoties apkārt uz ģimeni, draugiem, sabiedrību kopumā kā tā pavada savu laiku - strādājot gluži kā par brīvu, no algas līdz algai, lai spētu eksistēt un funkcionēt šajā sistēmā, mainot savu laiku, lai tiktu skaidrībā ar saviem rēķiniem un pirktu lietas, ko nu katrs vēlas, bet kopējā bilde uz dzīvi mūža griezumā ir skumja. Tā ir brīvība? Es arī tā neuzskatu. Savā brīvajā laikā, skatoties televīziju, sēžot ziņu portālos, spēlējot spēlītes datorā, čatojot vienam ar otru par pilnīgu nonesense - veidu kā izniekot laiku ir miljoniem, veidu kā iesūkt sev smadzenēs sev nekam nederīgu informāciju arī. Protams, ka ikvienam ir nepieciešams kaut kas, kā atslēgties no ikdienas kņadas un relaksēties no ikdienas spriedzes un pienākumiem, bet to darot ar rutīnisku regularitāti savai izaugsmei gūsti pilnīgi neko. Iespēja dzīvot ir tikai viena, kādam dzīvot tieši tā, kā ir, tas pilnīgi apmierina, nu forši, mani gan nē. Iespaidīgs rādītājs, ka daudzi grib darīt to un šito, bet lietas labā nedara ne sūda... Izniekot savu laiku, nodarbojoties ar pilnīgu nonesense un pasūdzēties cik viss ir slikti ir standarts, gribēt, ka brīvība nokritīs pie kājām gluži kā laimēt loterijā, kurā cilvēks pat nav piedalījies, lai vispār laimētu, arī. Protams, ka šis raksts nomācoši kādam spiež uz to, ka te ir tik daudz par finansēm un būšanu bagātam, kāds jau var teikt, ka nauda neko nenozīmē, bet, lielākoties, tieši tā iemesla dēļ cilvēku dzīve funkcionē un grozās ap naudas pelnīšanu un finansiālo drošību. Labāka finansiālā drošība paver plašākas iespējas ceļot un izbaudīt lietas, ko bez naudas var arī nevarēt. Laikam ejot, esmu laikam palicis antisociāls, jo atsaku aicinājumiem stulbi izniekot laiku - iziet ārā kopā padarīt neko, bieži tiek piedāvāts pavandīties pa klubiem un bāriem... Ko mēs svinam? Nabadzību? Darbus un skolas, uz kurām negribam iet? Man ir dārgs mans laiks, ja ir runa par socializēšanos, tad kaut kādā mērā lai tam ir kāds virziens, kāda jēga. Kopā sportot - super, labāka veselība, kopā paceļot - super, vismaz redzi kaut ko jaunu, kārtējo reizi kopā pavandīties pa klubiem - sorry, nekā jauna man tur nav, būšu laikam no tā izaudzis. Šādi sniedzu atbildes uz jautājumiem kāpēc biežāk sēžu mājās kā eju ārā sabiedrībā, kāpēc Rihards nekad vai tik reti uzraksta, kāpēc Rihards mūžīgi pie kaut kā strādā. Jo Rihards krīt panikā par stulbi izniekotu laiku un cenšas maksimāli to neizniekot, jo neviens viņa vietā viņa dzīvi nepadarīs tādu, kādu viņš grib un ir tikai viena dzīve lai to izdarītu, tajā nopelnītajā brīvības punktā arī būs laiks visiem nonesensiem bez tik lielas panikas par laiku. Ir siena, pa kuru ar savu darbu, zināšanām, enerģiju sitīšu tik ilgi, kamēr tā sabruks, nekā nesitīšu, jo tā ir vieglāk, komfortablāk. Labāk ir izdarīt uz max un tā arī netikt kā nožēlot neizdarīto, kaut kādas iespējas ir visiem un vienmēr, to nav tikai tiem, kas nedara.

 

Šis ir tikai 7. punkta papildinājums. Par to pašu laika menedžmentu un par to pašu nonesense informāciju, laika patēriņu, vienam ar otru gari sarakstoties par neko svarīgu, kas var novērst uzmanību no darba un zaudētas produktivitātes. Iedomājies, ka sarakstīšanās tur un atpakaļ aizņem vismaz 10x vairāk laika kā telefona saruna vai reāla tikšanās to lietu izrunāt. Esmu slinks telefonā kaut ko gari rakstīt, labāk tad runāju, jo ātrāk... :D
Labs punkts par pārīti restorānā, kas abi sēž telefonos, kas ir pilnīgi antisociāli, jo uzmanība netiek vērsta vienam uz otru, bet pavisam kur citur, gan jau ka sūcot savās smadzenēs informāciju, kas nemaz nav svarīga, jo viņi vienkārši ir garlaikoti viens ar otru un nav īsti par ko runāt. Šeit man nebūs par ko gari runāt, tas ir elementāri saprotams, ka blakus lietas un trokšņi brīdī, kad vajag koncentrēties un darīt, ievērojami mazina produktivitāti. Es no sava smartphone neatteiktos, lai vai kāds viņš krāms, tomēr gribas uzmest aci Blockfolio kas notiek ar manām kriptovalūtām... :) Yes.

 

Mainstream ziņu portāli un televīzijas ziņas ir viens liels, trekns sūds, ko sūkt savās smadzenēs. Tas ir taisnākais ceļš kā uzsūkt savā sistēmā negatīvismu, riebumu pret valsti un tās politiku, uzskatu, ka viss, kas notiek, ir slikti, uzskatu, ka pasaulē ir nedroši un tās mērķis ir degradēt publiku ar mērķi gūt vairāk klikus / skatījumus, lai nodrošinātu tām peļņu - lai nāktu atpakaļ un skatītos vel un vel. Cilvēkam piesaista uzmanību jebkas, kas kaut kādā ziņā raisa viņā emocijas, izbrīnu, tieši tāpēc ziņas, kurās ir kaut kas slikts un kaut kāda drāma pavelk daudz lielāku auditoriju kā labas, patīkamas ziņas. Atceros sevi Facebook'ā skatoties videoklipu, ka patiesībā tagad mēs dzīvojam pašā drošākajā laikā jebkad visā cilvēces vēsturē, bet, pamatojoties uz to, ko redzam medijos, domājam citādi, jo tā informācija par visādām laupīšanām, terorismu, kara draudiem, avārijām šajā informācijas laikmetā ir elementāri pieejama, kādreiz par to cilvēks nezināja, jo, gluži vienkārši, tad tāda informācija nebija tik viegli pieejama. Man mediji ir zombēšana, televīziju neskatoties un ziņas nelasot nejūtos dzīvē neko zaudējis, tieši otrādi, ieguvis papildus laiku, lai lasītu un apgūtu ko sev noderīgu, nevis kaut kādu sviestu, kas man vispār nepalīdz. Mediji ir bizness, kas jau saknē ir radīts, lai gūtu peļņu un meklētu veidus kā auditorijai liktu atgriezties atkal un atkal, neskatoties uz to cik tas ir ētiski vai neētiski, neskatoties uz to, vai sabiedrībai kā tādai no tā ir kāds labums vai nav. Runājot par medijiem un to ietekmi uz sabiedrību nākas secināt, ka nepieciešams ir izvēlēties ne tikai cilvēkus apkārt, kas tiešā mērā mūs ietekmē ikdienas dzīvē un kā domājam, par ko domājam, kā tas mūs ietekmē, bet arī jāpašķiro informāciju un jāsaprot, cik tā tiešām ir noderīga un pielietojama dzīvē. 

 

Jau iepriekš minēju punktā pie alternatīvās izglītības par paraugiem, no kuriem mācīties sev noderīgo informāciju, jo tas ir tas virziens, uz kuru tiekties. Šajā, pēdējā, punktā tiek uzsvērts kāda ir starpība starp slavenību un savu ideālo paraugu, ka tas reti kad ir viens un tas pats. Slavenība var būt slavenība, jo izdarījusi kaut ko ārpus kastes un tas nenozīmē, ka kaut ko labu, un mediji to izcēluši gaismā, padarot to par publisku figūru, uzreiz nāk prātā Kim Kardashian ar savu dirsu un "cash me outside, how bout dat" meitene, kas ir slavenības, bet ne tajos ētiskākajos veidos tur nonākot, kas ir tālu no tā, lai kļūtu kādam par paraugu kā darīt lietas. Tik liela māksla nav kļūt slavenam ar kaut kādām stulbībām kā nebūt slavenam vispār un pelnīt labu naudu pateicoties tam, ko zini, proti apieties ar naudu un proti to sekmīgi apgrozīt. Pasaulē bagātākie cilvēki, iespējams, ir tie, par kuriem vispār neviens nezina, izņemot viņus pašus un viņiem tuvos, kā arī viņu biznesa kontaktus. Būt turīgam un neviena nezinātam ir lielāka brīvība kā būt visu zinātam, mūžīgā mediju ielenkumā, jo turības punktā tie ir nonākuši, kļūstot par publiskām figūrām, nevis citādi. Labākais padoms, ko varu ieteikt jebkuram, kam kāds lauciņš interesē, ir pievērst uzmanību sekmīgiem cilvēkiem tajā izvēlētajā lauciņā un rakt informāciju, iedziļināties tajā, kā viņi ir nonākuši tur, kur tie ir, kādi ir viņu informācijas avoti, prasmes un ieradumi. Katrai konkrētajai nišai ir savi paraugi, nekad nav tā, ka kāds cits jau nebūtu izdarījis to, ko vēlies izdarīt tu... Piemēram Interneta biznesā kādam, kas piedāvā kaut kur piesaistīties, bet nevar parādīt pretī cik tad tiešām ir nopelnījis ar to savu zelta metodi, neuzticos. Neinteresē stulba smadzeņu skalošana, interesē rezultāti - nevari parādīt rezultātus, kontakta nebūs, jo neuzskatu personu par kaut kādu paraugu un kam uzticēties. Ja par to padomā dziļāk, darbam no mājām ir maldīgi priekšstati un daudzi latvieši tajā ir ieberzušies pateicoties visādiem idiotiem, kas sastāsta pasaciņas, nepastāstot par risku un cik patiesībā viss smagi nāk! Mana pieredze ar šīm lietām ir būvēta vairākus gadus, ņirdzīgi, protams, ka kāds jauns un zaļš piedāvā kaut ko, kur pats nesaprot vispār, kur iekūlies un cenšas pārliecināt, ka kaut ko palaižu garām... :D Viss, kas solās būt viegla, neemocionāla, bez riska, maza darba apjoma naudiņa, ir idiotu ķeršana. Apbrīnoju tos cilvēkus, kas pēc tam, kad izčakarēti tie, kas zina mazāk, ar no viņiem nopelnīto naudu gardu muti maizi ēd. Lūdzu, rekur ir alkatības cena, par ko runāju 1. punktā... 

 

Laiks ir noslēgt šo rakstu, kas prasīja arī daudz manas enerģijas, kuras man parasti nav, bet tomēr... Es to izdarīju. Es to izdarīju cilvēku dēļ, kuriem ir svarīgs mans viedoklis un domas, kuriem ir svarīga mana informācija, kuriem gribas dzīvē kaut ko mainīt un darīt lietas savādāk kā ierasts. Ja kādam nav bijis atradies laiks izlasīt šo svarīgo informāciju, ja kādam tas 2 stundu video liekas par garu, lai vispār to skatītos un beidzot pamostos, tad, piedod atvaino, neheito mani nākotnē, ka esmu brīvs, bet tu nē, jo tev to laiku bija jātērē kaut kādām stulbībām, nevis kam reāli svarīgam, kas būtu palīdzējis arī tev pārslēgt domāšanu pavisam citā režīmā. Par šīm lietām daudz nerunā, jo nevienam nav izdevīgi par to runāt, it īpaši jau tiem, kam cilvēks ir instruments lai nopelnītu, nevis kāds kam palīdzēt... Zinu, ka, ja došu ko vērtīgu, man tas nāks atpakaļ dzīvē, pat ja daudz kas no minētā var būt tikai manas domas, kas ir pretstatā pret kāda cita domām. Šis ir tas veids, kā esmu izvēlējies sev "saskalot" smadzenes, pašmotivēties un strādāt, katrs izvēlas pats kam ticēt un kam nē, ceru, ka vismaz novedu uz pareizā ceļa un pamodīsieties no tradicionālās sistēmas hipnozes.

Kāds varbūt aizdomāsies kas ir tas iemesls kāpēc es neskrienu piedāvāt visiem saviem draugiem un ģimenei kriptovalūtu, pat ja tajā gūstu panākumus un peļņu, ir tas, ka tas nav viegli un tas nav priekš visiem. Tā ir emocionāla disciplīna nekrist panikā kritumos, disciplīna nebūt pārlieku alkatīgam, disciplīna uzsūkt jaunu un jaunu informāciju par projektiem un marketu kopumā, pacietība, daudz laika, lai izprastu lietu būtību, tendences... Tā ir milzu kombinācija, kas nav priekš dummies, bet gan tiem, kam no sirds interesē ne tikai peļņas puse, bet arī sava veida atbalsts cīņā pret tradicionālo finanšu sistēmu, bankām, finanšu centralizāciju un to, ka jāuzticās kaut kādām valdībām un bankām, ka viņi atbildīgi apiesies ar mūsu finansiālajiem līdzekļiem. Visā savā būtībā esmu pret sistēmu, tāpēc laikam mani tā finanšu nākotne, tās potenciālā revolūcija vai vismaz kāda inovācija tajā tā uzrunā... Lai vai kā, ja pavēru durvis domāt plašāk un savādāk, atstāj šim rakstam like jeb upvote šeit, padalies ar saiti kādā savā sociālajā tīklā ar sev svarīgajiem cilvēkiem un ja vēlies pasekot šim blogam un visādai citādai informācijai no manis par kriptovalūtu un ne tikai, man ir facebook lapa, kurai vari piesekot - https://www.facebook.com/CRihards/. Cheers!